6 attēli

Suvenīru un mājražotāju tirdzniecības vieta atrodas  Rīgas-Kolkas šosejas malā, Rojā, Selgas ielā 1R, kur vietējie iedzīvotāji un mazie uzņēmēji var tirgot dažādus pašsaražotus produktus, piemēram, zivju produkciju, dārzeņus, ogas, ziedus, medu, suvenīrus vai rokdarbus.

Rojas tūrisma biedrība projekta ietvaros, tirgus laukumā izveidoja piecas koka tirdzniecības nojumes laivas formā, tās izvietos pa pusapli, tā veidojot centrālo apļveida laukumu, iegūstot ērtāku pārvietošanās telpu apmeklētājiem.  Laukuma vidū izveidota arī paaugstināta tipa puķudobe, kurā tiks veidoti sezonāli stādījumi, taču ziemā šo vietu veiksmīgi varēs izmantot dažādu mākslas darbu ekspozīcijām.

Tirdzniecības vietas dizainu un izkārtojumu izdomājusi ainavu arhitekte Anna Kalniņa, kas ar savu ideju uzvarēja Rojas tūrisma biedrības rīkotajā metu konkursā. Laivu kā centrālo simbolu šajā tirdzniecības vietā Anna izvēlējusies, jo laiva simbolizē veiksmi darījumos, drošību un cerību un ir ļoti labi pazīstama ikvienam šajā pusē.

Adrese: Selgas iela 1R, Roja, Rojas pagasts, Talsu novads

9 attēli

Parkā Rojas pagasta iedzīvotāji un viesi var jauki pavadīt brīvo laiku, kopā ar saviem bērniem. Parkā ir uzstādīts slidkalniņš ar 3 m alpīnistu sienu, vingrošanas komplekti, atpūtas soliņi, šūpoles, izbūvēti gājēju celiņi.

Parkā izvietots dabas foto rāmis, pie kura varat uztaisīt skaistas fotogrāfijas ar skatu uz parka dīķi. Pie dīķa sastādīti rododendri, kas katru pavasari krāšņi ziedot, priecē parka apmeklētājus.

Pavasaris ir piemērotākais laiks šī parka apmeklējumam, baudot dabas mošanos un ziedēšanas laiku.

Atrašanās vieta: Parka un Peldu ielu krustojums, Rojā.

GPS: 57.500870, 22.811801

8 attēli

Lai tuvāk iepazītu Rojas un tās piekrastes savdabību, ir jāapmeklē Rojas Jūras Zvejniecības muzejs. Ekspozīcijas stāsta par Rojas piekrastes vēsturi, burinieku laikmeta burvību, padomju okupācijas laika slavenākā zvejnieku kolhoza "Banga" uzvaras gājienu, kā arī par zivju konservu tapšanu.

Muzejs Rojā veidojies no 1968. gada, kad zvejnieku kolhoza "Banga" valde nolēma šo pienākumu uzticēt novada vēstures entuziastei Līvijai Šteinbaumai. Sākotnējā doma veidot kolhoza vēstures muzeju izrādījās par niecīgu, jo cilvēki bija atsaucīgi un dāvināja daudz materiālu par piekrastes ciemu vēsturi. Tā apkopojās materiāli par Rojas jūrskolu un burinieku būvi, par drosmīgajiem un prasmīgajiem Kurzemes jūrniekiem. 1971. gada 28. maijā muzejs vēra durvis ar pastāvīgu ekspozīciju, kā Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. Bez pamatekspozīcijas, jau tajos gados veidojas tradīcija rīkot dažādas izstādes.

Vēl pastāvot zvejnieku kolhozam "Banga"-1992. gadā, muzejs tiek pie jaunām, lielākām telpām- Selgas ielā 33. Pati ēka ir kā lieciniece kolhozu laikiem, jo sākotnēji būvēta kā kolhoza "Staļina ceļš" kantora ēka (1954-1961), vēlāk tur darbojās Rojas pamatskola(1961-1966) un Ventspils arodskolas filiāles kopmītnes.

Pašlaik muzejā apskatāma ekspozīcija par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19.gs. līdz mūsdienām. Tiek stāstīts par Rojas vēsturi un cilvēkiem, kas ar to saistīti un Līvu krastu. Par personībām, kas nes Rojas vārdu tālāk Latvijā un pasaulē.

Iespējams apskatīt Padomju laika ekspozīcija, kas iepazīstina apmeklētājus ar aktīvākajiem tā laika darbiniekiem un slaveno zvejnieku kolhozu "Banga".

Bez pamatekspozīcijas apskates muzejā vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no "Jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku "nešpetno" humoru.

Īpaša programma paredzēta jaunlaulātajiem – ar makšķerēšanu, tīkla lāpīšanu, pirmo valsi un laba vēlējumiem.

Apmeklētājiem šeit iespējams iemācīties siet mīlestības mezglu, iegādāties jaukus suvenīrus. Bērni šeit var apgleznot vai izkrāsot savu jūras akmentiņu. Katru mēnesi tiek veidotas dažādas jaunas izstādes, muzejs piedalās arī Muzeju naktīs.

Adrese: Selgas iela 33, Roja, LV-3264

Darba laiks

Ot -Ce.; Pk.;Se: 10.00–18.00
Ot: 11:00 - 19:00
Sv.; Pr - slēgts

tālr. +371 63269594
mob. +371 29432899
e-pasts: rojasmuzejs@talsi.lv

Ieejas maksa:
skolēniem, studentiem, pensionāriem – 0,50 EUR
pieaugušajiem – 1,00 EUR
ekskursija muzejā ar gidu latviešu valodā – 3,00 EUR
gida pakalpojumi svešvalodā: 6,00 EUR

7 attēli

Rojas centrā, bijušās autoostas uzgaidāmo telpu vietā, ir izveidota jauna izstāžu zāle. Blakus izstāžu zālei atrodas Tūrisma informācijas centrs ar plašu informācijas klāstu jebkuram tūristam un daudzveidīgiem suvenīriem.

Varam sevi dēvēt par Mākslas Autoostu – vienīgo Latvijā, kur regulāri notiek dažādu mākslinieku darbu izstādes, kuras ir interesantas un saistošas ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī mūsu novada viesiem.

Izstāžu zālē aptuveni reizi mēnesī tiek organizētas un mainītas dažādas izstādes. Šeit savus mākslas darbus izvieto gan vietējie novada mākslinieki, gan mākslinieki no Rīgas un citām Latvijas pilsētām.  Interesentiem, sazinoties ar Izstāžu zāles koordinatoru, iespējams izvietot savus mākslas darbus, iepriekš vienojoties par abpusēji izdevīgāko laiku.

Izstāžu zāle ir atvērta jebkuram māksliniekam!

Darba laiks
maijs–septembris
otrdien-sestdien: 10.00–18.00
pirmdien, svētdien: brīvs

oktobris-aprīlis
pirmdien-piektdien: 9.00–17.00
sestdien, svētdien: brīvs

Adrese: Selgas iela 14E, Roja, Rojas pagasts
tālr. +371 28630580
E-pasts: tic.roja@talsi.lv

Rojas baznīca pārdzīvojusi vairākas pārvērtības gan 17. un 18. gadsimtā. 1854. gadā koka baznīcai uzcēla slaidu, augstu akmens mūra torni un 1878. gadā tornim piebūvēja akmens mūra baznīcu askētiski vienkāršās formās.

Vēsturiskajam notikumam par godu pie galvenās ieejas (kreisajā pusē) sienā iemūrēja granīta plāksni ar tekstu un gadskaitli. Gadskaitļi 1854, 1992 tornī liecina par baznīcas pārbūvēm. Pirmajā pasaules karā torni sabombardēja, tas atjaunots 1992. gadā tagadējā izskatā.

Baznīcā atrodas altārglezna «Kristus un Svētais Pēteris uz ezera» (1890, M. Pols (M. Pols) kopija no R. Rihtera (R. Rihters) oriģināla). 1883. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.

Par mācītāju baznīcā kalpo Juris Veidenieks.

3 attēli

1772. g. ļoti īsā laikā Ģipkā uzcēla jau otro koka baznīcu, tātad pirms tagadējās baznīcas ir bijušas vismaz vēl divas. Ar Dundagas muižas īpašnieku Osten-Sakenu (Osten-Saken) dzimtas gādību 1860. gadā tika uzcelts skaists, iespaidīgs dievnams — vienjoma garenbūve ar apsīdu, sakristeju un masīvu kvadrātveida torni, ar piramidālu noslēgumu. Altārgleznu gleznojis mākslinieks Šēfers, tā joprojām atjaunota atrodas baznīcā goda vietā.

Bija laiks, kad laukakmens mūra baznīca kalpoja arī par navigācijas objektu, kuģu atrašanās vietas noteikšanai. Okupācijas laikā Dundagas mežniecība baznīcas torni izmantoja, lai novērotu ugunsgrēkus apkārtnē. 1979. gadā baznīca nodega, palika tikai mūri. Ugunsgrēks sākās tieši no torņa, lai gan nekas netika pierādīts, pastāv aizdomas, ka vainojama novērošanas torņa vīru neuzmanīga rīcība ar uguni. No ugunsgrēka izglāba tikai altārgleznu, divas lustras, kuras arī tagad ir redzamas baznīcā, Svētā Vakarēdiena traukus, un dažādas citas sīkas detaļas. Baznīcas galvenajā ejā un zem balkona redzamās flīzes arī ir oriģinālās, vietējo meistaru gatavotas, pirms ugunsgrēka ar tām bijusi izklāta visa baznīca.

Baznīcas atjaunošana notikusi divos etapos – pirmais ilga no 1992 – 1997. g., šajā laikā tapa baznīcas atjaunošanas projekts un tika piesaistītas finanses, lai no jauna izveidotu baznīcas dzelzsbetona mūrus un uzliktu šindeļa jumtu. Otrais atjaunošanas posms sākās 2000. g., kad aktīvi baznīcas atjaunošanā iesaistījās arī Valdis un Daina Randes. Šajos 10 gados līdz baznīcas atjaunošanai, tās draudze ir spējusi savākt ap 100 000 Ls ziedojumos, lai baznīcu spētu atjaunot, pārvestu ērģeles, restaurētu un uzstādītu tās. Valdis Rande ir baznīcas draudzes priekšnieks. Gleznojumus kancelē un altāra galdā veidojis mākslinieks Modris Sapuns. Tagadējās baznīcas ērģeles pārvestas no Ziemeļanglijas, ar kāda labdara palīdzību. Tās 1910. g. izgatavoja ērģeļu ražošanas firma "H.J.Nelsons", bet Latvijā tās atjaunojis Alvis Melngalvis. 2010. g. 9. oktobrī notika atjaunotās baznīcas atklāšana, tieši tad, kad baznīcai apritēja 150 gadi.

2020.gada jūlijā tika atklāta Rojas muzeja un Ģipkas baznīcas draudzes kopīgi veidota izstāde/ ekspozīcija "Ģipkas baznīcas stāsts".

Mācītājs Armands Klāvs.

Adrese: "Straume", Ģipka, Rojas novads
mob. +371 29212933 (Valdis Rande)
e-pasts: gipkas.draudze@inbox.lv

Pirmā luterāņu baznīca Kaltenē celta 1567. gadā, tagadējā baznīca būvēta 1704. gadā, pārbūvēta 1848.gadā. Pēdējo reizi baznīca pārbūvēta 1926. gadā pēc sašaušanas 1915. gadā. Baznīcas iekārta būvēta vienkāršās neogotiskās formās. Restaurētā altārglezna «Kristus un Pēteris uz jūras» ir M. Pola darbs (1886/1890, kopija no R. Rihtera oriģināla). Kancelē atrodas 18. gadsimta koka skulptūras. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji tika uzstādītas Gulbenes baznīcā, bet 1934. gadā tās pārdeva un pārveda uz Kaltenes baznīcu. Padomju gados, kapsētā pie Kaltenes baznīcas, tika filmētas pirmās epizodes filmai "Ilgais ceļš kāpās", kuras darbība norisinās nelielā zvejniekciemā.

Dievkalpojumi Kaltenes baznīcā notiek katra mēneša 1., 3. un 5. svētdienā plkst. 10.00

Pašreiz par mācītāju baznīcā kalpo Juris Veidenieks.

tālr. +371 26201528 Inga Kalniņa, draudzes vadītāja
tālr. +371 28696529 Juris Veideniekshttp://kaltene.wordpress.com/

Internetā: http://kaltene.wordpress.com/

6 attēli

Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē .Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Gar kāpas pakāji plūst nelielā Pilsupīte.

Pirmie arheoloģiskie izrakumi šeit veikti 1933. g., sakarā ar atklātajām neolīta apmetņu vietām Pilsupītes kanāla krasta atsegumā. Daļā no apmetnēm atklātas pamatīgi celtņu mājokļu paliekas, no laukakmeņiem krauti pavardi, atrasti arī trauku fragmenti, dzintara izstrādājumi, arī krama un akmens darba rīki. Apmetnēs atrastas arī māla cilvēku figūriņas – elku tēli, tie ir senču gara materiālais atveidojums, kurš saglabājies dzimtas locekļu atmiņā, kā sevišķi stiprs un gudrs indivīds, apveltīts ar īpašu veiksmi visās saimnieciskās un garīgās dzīves sfērās. To pielūdz un ziedo.

No 1993 – 1998. g. arheoloģiskie izrakumi tika veikti I. Lozes vadībā. Šajos izrakumos tika atklāta plaša sākotnējā piekrastes apdzīvotība ar bāzes un sezonālajām rituālu mītnēm. Nometnē dzīvojošie senie iedzīvotāji bija mednieku un savācēju iztikas stratēģijas piekopēji, kas nodarbojas ar saldūdens un jūras zvejniecību. Viņi piederēja ķemmīšu un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm. Apmetņu iemītnieki izgatavoja apaļdibena, olveida formas māla podus. Viņi bija izkopuši arī krama apstrādes iemaņas, izgatavoja arī rotas, apstrādājot dzintaru.

Šajā senatnīgajā vietā izveidota dabas taka gar Pilsupītes krastiem. Izejot taku, iespējams iepazīties ar to, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba laika un cilvēku ietekmē. Šī vieta sniedz liecības par Neolīta laika cilvēku apmetnes vietu. Takas garums ir 900 metri, laiks, kas nepieciešamas tās izpētei – līdz 1 stundai.

Baltā kāpa patiks neskartas un nepārveidotas dabas cienītājiem, kas izbauda pastaigas klusajos un saulainajos piejūras mežos. Baltā kāpa ir salīdzinoši neliela, bet šī iemesla dēļ to ir viegli ietilpināt vienā foto kadrā.

Dabas taka ir A/S Latvijas valsts mežu īpašums un atrodasvalsts mežu apsaimniekošanā.

Takas tips: lokveida
Distance: 1km
Laiks: ~30 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

8 attēli

Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes putnu taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi.

Pie dabas takas atrodas neliels stāvalukums automašīnām un āra sausā tualete.

Taka virzās gar pašu jūras malu uz Kaltenes ziemeļiem. Skatu uz jūru nereti norobežo grīšļu un niedru audzes, aiz kurām jūrā labi jūtas daudzi ūdenī un piekrastē dzīvojošie putni – zivju gārņi, dažādu sugu kaijas, pīles, gulbji, kā arī mazie putniņi, kuri tur pamatā uzturas un audzina savus pēcnācējus.

Šeit Kaltenes akmeņainās jūrmalas krasta niedrēs un zālājā dzīvo gan ūdens putni, gan citi sīki putniņi, kas uzsāk ligdošanu un mazuļu perēšanu jau pavasarī. Tāpēc līdz vasaras vidum nav iespējams veikt takas apsaimniekošanas darbus (niedrāju un zāles pļausanu), lai netraucētu putnu ligzdošanu. Tikai tad, kad putni ir beiguši ligzdot un putnu mazuļi ir izauguši, var turpināt veikt pļaušanas un citus apsaimniekošanas darbus šajā dabas takā.

Jūra interesanta ne vien ar putniem, bet arī ar daudzajiem akmeņiem, no kuriem lielākais ir Grīļu dižakmens - lielākais jūrakmens Latvijā. Tā augstums 2,4 m, apkārtmērs 15 m, bet tilpums 25 kubikmetri.

8 attēli

Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami, tādēļ 2006. gadā tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei.

Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu. Tās kalvas , kas atrodas uz DA no Žulnieku valka, bijušas saistītas ar debesu dievību Toru, bet kalvu grupa uz ZR no valka – ar veļu kultu.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes Kalvās intensīvi izmantoti šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc "Kaltenes Kalvas" tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Pagājušā gadsimta vidū tika uzsākta intensīva laukakmeņu izmantošana, ik gadu akmens šķembās pārstrādājot līdz 5000 m3 laukakmeņu. Pašreiz šajā atradnē ir aptuveni 0.63 miljoni m3 laukakmeņu un daļa no tiem atrodas dabas pieminekļa teritorijā.

Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962. gada 4. jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz "Vella kalvas") pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Vēlākajos aizsargājamo dabas objektu sarakstos "Kaltenes kalvas" tika iekļautas dabas liegumu kategorijā.

Veci ļaudis atceras, ka kalvas bijušas gandrīz kailas. "Velna Kalva" ir lielākā kalva dabas pieminekļa teritorijā. Savulaik "Velna kalva" bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Pēc svētvietu pētnieku Vīka  un  Tota  domām, "Velna Kalvā" bijušas vairākas akmens piramīdas, kuras izpostītas un to enerģētiskais spēks apzināt i mazināts līdz ar mūsu senču pakļaušanu kristīgai ticībai. Tajās bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960–1970 gados, iegūstot šķembas ceļu būvei. Palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu.

Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā:

Kārdūžkalva – ZR no Kaltenes, D no Velna kalvas. Ap 1 km garš, ap 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums.

Nablānīškalva - ZR no Kaltenes, D no Kārdūžkalvas. Ap 800 m garš, 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums. Kalvas vidusdaļā ir ieplaka.

Dāriķkalva – pie Žūrnieku (Žulnieku) strauta R no Kaltenes. Kalva bija tikai dažus metrus augsta, tās izmēri – ap 60×30 m.

Maršruta tips: lokveida
Distance: 1.8 km
Laiks: ~ 45 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas, iestaigāta taka (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

10 attēli

Kaltenes piekrastē ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija "Kaltenes krasta veidojumi", jo šis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Dabas pieminekļa teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa.

6 attēli

Vēl 1950. g. šeit ir bijis jūras krasts un kāpa, kas pilnībā nosedza akmeni.

Šis un vēl citi akmeņi sāka atsegties pēc Rojas ostas molu izbūves.

8 attēli

"Saules akmens"  ir apaļam galdam līdzīgs akmens, kura augšējā daļā ir izkalts zīmējums. Aplis, kuru četros sektoros sadala divas perpendikulāras taisnes. Iekalto apli ar taisnēm dēvē par "saules riņķi" ar "saules krustu". Krustu veidojošās taisnes orientētas precīzi uz ZA, ZR, DA, DR – saules lēkta un rieta virzienos vasaras un ziemas saulgriežos. Šāda orientēšanās sistēma lietota Skandināvijā sākot ar bronzas laikmetu (500–1500 g.p.m. ēras).

Daži pētnieki uzskata, ka zīmējumi Saules akmenī saistīti ar vietējās astronomijas zinātnes pirmsākumiem.

Diametrā – 1,45 m, augstumā – 0,7-0,80 m, apkārtmērs 4,70 m. Akmenī saskatāmi arī vairāki sīki iedobumiņi iespējams pareģošanai. Apkārt šim Saules akmenim izvietoti 3 akmens apļi. Apkārtnē vēl daži neizpētīti akmeņi, iespējams šī ir daļa no lielas svētvietu sistēmas Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Domājams, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā, kur tas izkalts.

Pieejamība: grūta - aizaudzis zemes ceļš, ap akmeni plašs izcirtums. Lai atrastu objektu, meklēt, kur izcirtumā aug neliels koku puduris un šī pudura vidū atrodaas Saules akmens. Akmenim pārgāzies pāri koks.

Šo objektu ieteicams doties meklēt kopā ar kādu vietējo gidu vai zinātāju (informāciju jautāt Rojas TIC).

GPS koordinātas: 57.493589 , 22.791345

Netālu no šī Saules akmeņa, pirms dažiem gadiem atrasts vēl viens līdzīgs Saules akmens ar galdveida virsmu un iegrebtu riņķi tajā. Viena akmens mala ir nošķēlusies.

GPS koordinātas 57.49262, 22.80212


TIC Adrese: Selgas iela 14E, Roja, Rojas pagasts, Talsu novads
Tālr. +371 28630590

3 attēli

             Sākot ar šī gada 5. jūliju septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt. Turklāt ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas trīs apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura vietām.
            Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
             Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos. 
             Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:
http://lvm.lv
http://ocean.lv
https://latviainside.com

http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

4 attēli

Andris Kārkliņš – Andres El Leton( 28.01.1942 – 26.03.2011) bija pazīstams kā ļoti daudzšķautnaina personība.- pirmais latviešu izcelsmes starptautiski atzītais flamenko ģitārists, komponists, dzejnieks, rakstnieks, fotogrāfs. Apceļojis daudzus kontinentus un valstis, studējis antropoloģiju un vēsturi. A.Kārkliņam patika sportot, gatavot ēdienus un skābēt kāpostus, būvēt mājas un audzēt dārzājus un puķes.

Lielāko daļu savas dzīves viņš dzīvojis ārpus Latvijas, bet mūža nogalē atgriezies savā dzimtenē Latvijā. Andra Kārkliņa – Andres El Leton piemiņai esam izveidojuši piemiņas māju “Zuši”, Kaltenē, Rojas pagastā.

Piemiņas māja apmeklētājiem ir pieejama no maija līdz oktobrim pēc iepriekšējas pieteikšanās.

Apmeklētājus sagaida stāsti par mākslinieka dzīvi un daiļradi, audio un video ieraksti. Lai apmeklējums būtu patīkamāks, papildus tiks piedāvātas mūsu piekrastes mājražotāju produkcijas degustācijas (zivis, vīns, siers, konservi, ievārījumi, tējas u.c.), kā arī rokdarbi un suvenīri. To visu būs iespējams arī iegādāties.

Piemiņas māju aicināts apmeklēt arī tūristu grupas, iespējams iepriekš grupām pasūtīt dažādas meistarklases, degustācijas, ēdināšana vai citas radošas un atraktīvas nodarbes.

Meistarklases (pēc iepriekšējas vienošanās):

• Tautiskā krekla darināšana  - pēc pieprasījuma.
• Siera gatavošana un vainagu pīšana – pēc pieprasījuma
• Papīra rotu izgatavošana  - pēc pieprasījuma
• Aušana un tautisko jostu darināšana -  pēc pieprasījuma
• Floristika un dāvanu saiņošana – pēc pieprasījuma
  
  Saimniece piedāvā arī telšu vietas piemiņas mājas dārzā nelielām kompānijām līdz 10 cilvēkiem.

     Iespējams pasūtīt ēdināšanu, pirti.

 Cenas:

Piemiņas mājas apmeklējums bez papildus  piedāvājumiem – 2 eiro, no personas.

Telts vieta – 5 eiro no personas

Meistarklases – atkarībā no dalībnieku skaita un meistarklases izvēles, iepriekš vienojoties.

Pirts, ēdināšana un izklaide – atsevišķi runājama, pēc vienošanās

Bērniem līdz 7 gadu vecuma apmeklējums – bezmaksas

Reizi mēnesī tā aicina apmeklētājus uz jaunu izstādi. Izstādes apmeklējumu lieliski var apvienot ar jauku kultūras pasākuma apmeklējumu.

3 attēli

 Rojas novada bibliotēkā regulāri iespējams apskatīt gan dažādas bibliotēkas lietotāju vaļasprieku izstādes un kolekcijas, gan lasītāju darinātus darbus – foto, dekupāžas darbus, gleznas, rokdarbus.

Darba laiks:

Darba dienās: 11.00-19.00,
S: 11.00-16.00

7 attēli

Trommeļa pils:
Seni nostāsti vēstī, ka 14.gs. Melnsilā, pašā jūras krastā, dzīvojis vienīgais, īstais latviešu jūras laupītājs Trommels, kuram piederējusi Trommeļa pils uz augstas kāpas Baķupītes kreisajā krastā. Kamēr kuģi pie Melnsila gaidījuši labvēlīgu ceļavēju, lai varētu apbraukt netālo Kolkasragu, Trommels kuģus aplaupījis un salaupītos dārgumus noglabājis pils pagrabos. Pils vieta un mūri esot bijuši redzami vēl 19.gs beigās un 20.gs. sākumā, kad vietējie iedzīvotāji akmeņus un ķieģeļus izmantojuši māju būvē.
Trommeļa pils mūsdienās vairs nav redzama, bet viduslaiku nocietinājuma vieta, kas ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, un apslēpto dārgumu meklētāju sarakātās bedres kāpā ir apskatāmas vēl šodien. Pils atrodas Rojas novadā, 400 m ziemeļaustrumos no Melnsila ciema veikala, 100 m no Krauju mājām.

Ēvažu stāvkrasts:
Ēvažu stāvkrasts atrodas tieši uz Rojas Dundagas novadu robežas. Tas var dižoties ar saviem izmēriem! Tas ir augstākais visā Rīgas jūras līča piekrastē, to augstumā pārsniedz tikai nedaudz vien Jūrkalnes stāvkrasts. Tas atrodas dažu minūšu gājienā no “Melnsila” kempinga. Ēvažu stāvkrastu var sasniegt gan pa taciņu no stāvkrasta augšmalas, kur var vērot jūras panorāmu un saules spožuma piepildītus saullēktus, gan pa lejas daļu gar jūras krastu, kur vētrainākā laikā var spēkoties ar jūras vēju un mēģināt pāršalkt skaļumā priežu šalkas. Ēvažu stāvkrasts atrodams pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas, braucot pa Rīgas – Kolkas šoseju. Ēvažu stāvkrastā var uzņemt dabas spēku, piepildīt sevi ar jūras vēja stiprumu un saullēkta sparu!

 Kurzemes piekrastes senie zvejnieku un zemnieku darbarīki
Objekti izvietoti Kempinga “Melnsils” teritorijā.

2 attēli

Šeit iespējams apskatīt dažādas Rojas mākslas skolas nodaļas audzēkņu darbu izstādes. Izstādes tiek regulāri mainītas, piedāvājot apskatīt mākslas darbus dažādos stilos un tehnikās.

Adrese: Strauta iela 3, Roja
Tel.: +371 29140791

Darba laiks:
Septembris-maijs: P, O, Pk: 14.00-18.00
Jūnijs-augusts: S: 12.00-14.00

5 attēli

Muzeja pirmajā stāvā izveidota izstāžu zāle, kurā regulāri tiek veidotas dažādas izstādes. Apskatei tiek piedāvāti gan Rojas novada iedzīvotāju, gan Latvijā pazīstamu mākslinieku darbi, kā arī tiek veidotas izstādes no muzeja krājuma materiāliem.
Izstādes iespējams apskatīt bez maksas.

Adrese: Selgas iela 33, Roja.
Tel.: +371 63269594, +371 29432899
E-pasts: muzejs@roja.lv

Darba laiks:
Maijs-augusts: Ot-Se: 10.00-18.00, Sv: 10.00-15.00, Pr.: slēgts
Septembris-aprīlis: Ot.-Se.: 10.00-17.00. Sv, Pr.: slēgts

13 attēli

Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle izveidota 2018.gadā. Pašlaik vēsturiskajā ēkā izveidota radošo nodarbību telpa kulinārā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas nodarbībām, informatīva izstāde par Kaltenes ciema un pašas ēkas vēsturi, izveidots muzeja atklātais krājums "Zvejniecība Ziemeļkurzemes piekrastē 20.gadsimtā". Ekskursanta grupām piedāvājam iepazīt vēsturisko ēku, apmeklēt vienu no nedaudzajiem Latvijas atklātajiem muzeja krājumiem, kā arī kopā ar muzeja gidu doties ekskursijā pa seno zvejniekciematu.

Piedāvājums:

• Ekskursijas pa vēsturisko zvejniekciemu Kalteni – Kaltenes klubs, Kaltenes akmeņainā jūrmala, burinieku būves vietas un jūrnieku dzimtas, Kaltenes Evanģēliski luteriskā baznīca, dabas taka “Kaltenes kalvas”. Rojas muzeja piedāvājums ekskursantu grupām Kaltenē iespējams tikai iepriekš piesakoties, zvanot – 63269594, 29432899.
• Atvērtā muzeja krājuma apskate - "Zvejniecība Ziemeļkurzemes piekrastē 20. gadsimtā";
• Izstāžu zāles apmeklējums;
• Radoša un interaktīva ekspozīcijas telpa ar iespēju izzināt  piekrastē raksturīgos dabas procesus, kas ietekmē jūras krasta izmaiņas, kā arī iepazīt piekrastē mītošos putnus un zivju daudzveidību Rīgas jūras līcī;
• Iespēja iemācīties jūrnieku mezglu siešanu un virvju vīšanu;
• kopā ar ģimeni vai draugiem izspēlēt lielformāta spēli “Riču Raču”, atbildot uz dažādiem jautājumiem par dzīvi jūrkantē;
  

  Apmeklētāji aicināti arī atpūsties pie Kaltenes kluba labiekārtotajā āra teritorijā, doties pastaigās gar Kaltenes akmeņainās jūras krastu.
  Ir iespējams arī iznomāt Kaltenes kluba telpas pasākumu, semināru un citu aktivitāšu organizēšanai.

Adrese: Kaltenes klubs, Kaltene, Talsu novads

Tālr.: +371 29252590

E-pasts: gundega.balode@talsi.lv

Darba laiks: Tr.-Se.: pl.10.00-18.00

5 attēli

Agrāk, padomju laikā, šī celtne tika būvēta kā lašu fabrikas sūkņu stacija, bet savu funkciju tā arī nekad netika pildījusi. Šo ēku pārveidojot, tapa brīvdienu māja “Lieldienu Sala”, kas nu jau desmit gadus pasaulē tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem modernās arhitektūras paraugiem. Svaigais jūras gaiss un skats uz plašo horizontu rada brīvības sajūtu, ko nav iespējams piedzīvot lielpilsētā.
Ēku, Gaiļu pāris atklāja pastaigas laikā Lieldienu rītā, turklāt – tāpat kā oriģinālo Lieldienu salu – arī Kaltenes brīvdienu māju no visām pusēm apskalo jūra. Tā radusies iedvesma nosaukumam “Lieldienu Sala”.

Pludmalē aiz galvenās ēkas atrodas peldu māja “Nautilus”. Tā ir apšūta ar nerūsējošā tērauda plāksnēm un līdzinās zemūdenei. Peldu mājā ierīkota pirts.
Ēkas fasāde apšūta ar nerūsējošā tērauda plāksnēmCorten steel, lai nemainītu ēkas sākotnējo sarkanīgo izskatu. Telpu iekšienē modernajam interjēram īpašu akcentu piešķir masīvie griesti, kas saglabāti no orģinālās ēkas.

Ēka ir privātīpašums, tāpēc interesentiem apskatāma tikai no ārpuses, pa gabalu.

4 attēli

Rojas brīvdabas estrāde ir Ziemeļkurzemes vasaras kultūras platforma, kurā latviešu kultūras cienītājiem tiek piedāvāti plaši un daudzkrāsaini latviešu kultūras profesionāļu radīti koncerti, izrādes, pasākumi. Estrādes pasākumu kalendārs tiek veidots tā, lai interesanti būtu ikvienam kultūras gardēdim kaut vienu reizi apmeklēt kādu no vasaras pasākumiem Rojas brīvdabas estrādē – vasaras koncertzālē.

Estrādes teritorija ir ļoti plaša, ar bruģētu pastaigu ceļu, zālienu, mazo kultūrvides platformu, labierīcībām estrādes apmeklētājiem. Tā ir draudzīga vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Estrādē var organizēt kooperatīvo vasaras sporta spēļu noslēguma pasākumus, kooperatīvos atpūtas vakarus - balles, seminārus, konferences, bērniem paredzētas atrakcijas. Tā ir vieta dažādām radošām izpausmēm.

Estrādes ēkā atrodas noliktava-palīgtelpa, divas mākslinieku telpas, divas labierīcības, administrācijas kabinets. Apkārt estrādes teritorijai pieejami stāvlaukumi automašīnu novietošanai. Ikdienā estrāde ir slēgta teritorija, to var apskatīt un izstaigāt, iepriekš piezvanot vai rakstot uz e-pastu.

Kontaktinformācija: Ārija Veide, Rojas Kultūras centra vadītāja

Tel.nr.: +371 29646228

E-pasts: arija.veide@roja.lv

Informācija par aktuālajiem notikumiem atrodama sociālajā vietnē:

https://www.facebook.com/rojasbrivdabasestrade

11 attēli

Rojas upe un tās apkārtne ir bagāta ar tūrisma un rekreācijas objektiem, kas skatāmi visu gadu. No pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā ar slēpēm, iespējami tūrisma pārgājieni pa Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem. Brīvdabas takas ietvaros ir izveidotas 3 ceļotāju apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām.

Rojas upe – augštecē pārtop par Vieksti
Garums: 78 km (citos avotos 73 km)
Baseina platība: 495 km² (citos avotos 478 km²)
Kritums: 52 m (0,7 m/km, citos avotos 0,67 m/km)
Gada notece: 0,096 km³
Izteka: Pobužu apkārtnē (uz rietumiem no Valdemārpils)
Ieteka: Rīgas līcī pie Rojas

Rojas upe ir garākā upe visā bijušajā Talsu rajonā. Vārds «Roja» ir Baltijas somu cilmes vietvārds un līvu valodā tā nozīme saistīta ar zāļaino, niedrēm aizaugušo Rojas upes grīvu. Brīvā tulkojumā šis vārds varētu nozīmēt «Duļķupe». Upe savu tecējumu sāk Talsu novada, Valdgales pagastā, un ietek tā Rīgas jūras līcī, Rojā. Upes garums ir aptuveni 78 km. Upes mūsdienu gultne veidojusies Litorīnas jūras laikā (pirms 5000-6000 gadiem), kas ir viena no Baltijas jūras attīstības stadijām pēc pēdējā ledus laikmeta. Taču Dēvona smilšakmens iežu atsegumos Rojas upes krastos atrastās  bruņu zivju fosīlijas liecina par daudz senākiem laikiem. Upei ir vairāki desmiti nelielu pieteku. Palu laikā ūdens līmenis upē var pacelties vairāk kā 2 metrus upes augštecē un 1,5m lejtecē. Ar ūdeņiem bagātāka Rojas upe ir oktobra, novembra, marta, aprīļa un maija mēnešos. Upes dziļums un platums ir mainīgs.

Roju kuģošanai izmantoja jau senie skandināvi. Par to netieši liecina arī Velna laivas – akmens krāvumi, kas patiesībā ir seno skandināvu apbedījuma vietas. To apliecina 1863. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi Bīlavu Velna laivās, kad tajās tika atklātas trijos stāvos izvietotas 10-12 no akmeņiem veidotas kameras, kurās starp smiltīm atrada ogles, māla trauku lauskas un degušus cilvēka kaulus.
Zinātāji teic, ka Velna laivu lielums atbilst seno kuģu lielumam, ko šeit būvēja 6.-12. gadsimtā. Iespējams, tolaik Latvijas upes bija daudz bagātākas ar ūdeņiem, nekā tas vērojams šodien.
Roja izmantota par tirdzniecības ceļu arī viduslaikos. Kuģotāji pa šīm pietekām devās zemes iekšienē. Barons Hāns, pa Rojas upi no Lubezeres muižas, 17. gadsimtā eksportējis savu produkciju – spirtu, kokmateriālus un citas preces – uz Rīgu, Pēterburgu, Holandi.

Brīvdabas taka

Rojas upes stāvos krastus ieskauj pirmatnīgs mežs, kur mežsaimnieciskas aktivitātes nav notikušas jau simts gadus. Tie ir bioloģiski veci, ar augiem un dzīvniekiem bagāti meži, kādi Latvijā ir reti sastopami. Upes krastus apdzīvo bebri, ūdri, stirnas, mežacūkas, staltbrieži, aļņi, zivju gārņi, lielās gauras, gaigalas, dažādu sugu dzeņveidīgie putni. Upē mīt tādas zivis, kā asari, nēģi, foreles, līdakas, raudas un citas.
Brīvdabas taka gar Rojas upi piedāvā 3 dažāda garuma distances gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2km, 7km un 15km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādi. Izvēlieties piemēroto un dodieties ceļā. Taka piemērota gan kājām gājējiem, gan velosipēdistiem un ja ziema mūs palutina ar pietiekami biezu sniega kārtu, tad iespējams arī ar slēpēm izbraukt pa šo dabas taku.
Visi trīs maršruti ir apļveida, tāpēc tos iespējams iet arī pretējā virzienā. Garākais no maršrutiem, pa mežu Jūs aizvedīs no Rojas līdz Žocenei, pāri Rojas upei un atpakaļ uz Roju nāksiet pa pretējo upes krastu un maršruts noslēgsies pie viesnīcas "Roja". Lai nokļūtu atpakaļ maršruta sākumpunktā (jo iespējams tur atstājāt savu automašīnu), Jums pa Jūras ielu jādodas tālāk Rojas/centra virzienā, līdz nonāksiet pie veikala Maxima, kur griezīsities pa labi uz veikala auto stāvlaukumu, vai arī turpināsiet ceļu pa Kāpu ielu, atpakaļ līdz dabas takas sākuma punktam.
Gar upi ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā, upes krastā ierīkota labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots. To iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji, kas labprāt ikdienā lieto avota ūdeni.

Garums: mazais loks 2 km, vidējais loks 7,5 km, lielais loks - 15-16 km
Stāvlaukums: takas sākumā nav speciāls auto stāvlaukums. Iespējams auto atstāt uz meža ceļa takas sākumā, vai auto stāvlaukumā pie veikala Maxima un ar kājām, pa Kāpu ielu doties uz dabas takas sākumu.
Segums: iestaigāta taka, meža ceļš. Dažviet irdens balto smilšu segums, kas var apgrūtināt pārvietošanos ar velosipēdiem.

Taka internetā: 7km - https://www.wikiloc.com/hiking-trails/trail-along-river-roja-34261387

Projekts ROJAS DABAS TAKAS VIRTUĀLIE SKATU TORŅI

  Kopš 2019. gada vasaras, septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt.
      Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm. Noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni, tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
     Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos.
     Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži”, sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:  http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

7 attēli

Adrese: Selgas iela 7, Roja (Rojas poliklīnikas ēka, 2. stāvā)

Tālr.: + 371 29432899 

Atvērts: ārpus aktīvās sezonas - iepriekš piesakoties pa tālruni.

Izstāžu vieta "Vai Tu mīli jūru?" ir veltīta Latvijas jūrniecības tēvam Krišjānim Valdemāram - stāsts par sapņiem, viedokli, dzīves mācību un vistuvākajiem cilvēkiem, kuri atbalsta un palīdz piepildīt sapni. Vēsturiskajā Rojas (Lubezeres) jūrskolas skolotāju ēkā mūsdienas savīsies ar pagātni.

Šeit iespējams organizēt nelielas izstādes, vēstures mīļotāju un novadpētnieku tikšanās, nelielus seminārus, lekcijas un kopā sanākšanas.