Daudzu rojenieku prātus satraucis stilizētais, krāsainais autobuss Rojas pludmalē, tāpēc aicināju uz sarunu tā īpašnieku Dāvi Šteinbergu.

Pavasaris Rojas jahtklubam atnācis ar priecīgu notikumu – tas kļuvis par vienu laivu bagātāks. Kā pastāstīja jahtkluba treneris Gunārs Reinholds, laiva ir mazlietota, tikai gadu braukta. Jauna laba sacensību laiva maksā bargu naudu, tāpēc jahtklubs neatteicās no izdevīgā piedāvājuma. Pirmās laiviņas, kas pirktas projekta ietvaros, ir ķīniešu ražojuma un nav tās augstvērtīgākās. “Lai būtu izaugsme, vajag labu laivu, tāpēc izmantojām iespēju nopirkt pašu mazāko laiviņu par puscenu”, stāsta Gunārs.

Šis pavasaris mums visiem ir bijis diezgan neierasts, jo ieviesis dažādas korekcijas gan mūsu ikdienā, gan arī darba dzīvē. Lai arī gandrīz 2 mēnešu garumā muzejs apmeklētājiem bija slēgts, darbs Rojas muzejā turpinājās. Ja muzeja darba kopumu būtu jāsadala daļās, tad varētu teikt, ka muzeja darbs sastāv no 3 daļām – krājuma darba, pētnieciskā darba un komunikācijas darba jeb darba ar apmeklētājiem. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ pamatīgi tika ierobežots cilvēkiem pamanāmais muzeja darba posms – muzeja apmeklējums, jo teju vai divus mēnešus savas durvis apmeklētājiem nevarējām vērt. Jāatzīmē, ka šis ierobežojums iesākumā mums, muzeja darbiniekiem, lika justies kā no laivas izsviestiem, jo apmeklētājs Rojas muzejā vienmēr ir bijusi prioritāte. Muzeja ikdienā bieži veicam diezgan neredzamu darbu – ejam ekspedīcijās, tiekamies ar cilvēkiem, apkopojam un pētām iegūtos materiālus, digitalizējam tos un katru priekšmetu reģistrējam gan muzeja priekšmetu uzskaites grāmatās, gan arī elektroniski vadām vienotajā sistēmā – Latvijas Nacionālajā muzeju kopkatalogā, rūpējamies, lai visi muzejā esošie priekšmeti (vienības) tiktu glabātas atbilstošos apstākļos, tīrībā un kārtībā, ievērojot priekšmetu uzglabāšanai nepieciešamo mikroklimatu, jo tikai tā mēs varam saglabāt visas vēstures liecības, kas glabājas muzeja krājumā (lielākā daļa) vai izstādītas muzeja ekspozīcijās, arī nākamajām paaudzēm, kas arī ir viens no galvenajiem muzeja uzdevumiem. 

Šajā neparastajā laikā, kad mūsu pašu veselības un drošības dēļ mums nav lemts kā ikkatru gadu tikties Rojas dienā, kad visa turpmākā vasara ir neskaidra, kā tiksimies, vai tiksimies, kā svinēsim svētkus, mums tomēr ir iespēja sajusties vienotiem. Turklāt - mūsu iespēja nav tikai virtuāla. Mūsu iespēja justies vienotiem un joprojām lepniem un stipriem mūsu novada iedzīvotājiem, ir paceļot Rojas novada karogu! Kā katru gadu, pacelsim mūsu novada karogu 30. maijā, Rojas dienā, lai tas plīvo un atgādina mums un caurbraucējiem, ka vasara joprojām nav atcelta un Roja ir vasaras galvaspilsēta, pat ja nebūs ikgadējo svētku un pulcēšanos. Karoga plīvošana vējā atgādinās mums, ka mēs esam īstenie Rojas patrioti un mums Roja ir pati labākā arī tad, ja nav Rojas dienas tirdziņu vai  Zvejnieksvētku koncertu!

Izbaudīsim Rojas novadu, izbaudīsim vasaru un turēsim Rojas novada karogu augstu paceltu līdz pat Zinību dienai – 1. septembrim.

Aicinām Rojas novada uzņēmējus piedalīties forumā "CexitBiz", kas notiks 29.maijā tiešsaistē, lai kopīgi rastu atbildes uz jautājumiem - kā krīzes laikā paredzēt, radīt un nopelnīt. 

Lai ierobežotu Covid-19 pandēmiju, 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtas situācija līdz 12. maijam. 7. maijā kļuva zināms, ka ārkārtas situācija valstī pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi, kurus pieņem Ministru kabinets. Pamatojoties uz tiem, pašvaldības, tai skaitā Rojas novada dome izstrādāja savu rīcības plānu turpmākai darbībai.